Konkurence liek uzņēmumiem nemitīgi censties patērētājiem piedāvāt visplašāko preču klāstu par vislabākajām cenām. Ja viņi to nedara, pircēji aiziet citur. Brīvajā tirgū uzņēmēji nepārtraukti sacenšas, un patērētāji no tā iegūst.
Dažreiz uzņēmumi mēģina konkurenci ierobežot. Lai nodrošinātu labu tirgus darbību, iestādēm (tostarp arī Eiropas Komisijai) jānovērš iespēja šādi izkropļot tirgu un tad, ja konkurenci mazinoši pasākumi jau veikti, situācija jālabo. Komisija uzrauga un vajadzības gadījumā soda šādu rīcību:
- uzņēmumu savstarpējas vienošanās, kuru mērķis ir mazināt konkurenci, proti, karteļus un citas negodīgas uzņēmumu vienošanās, kas vērstas uz izvairīšanos no konkurences un uzņēmumu mēģinājumiem tirgū diktēt savus noteikumus;
- dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (ja tirgū dominējošs uzņēmums mēģina izspiest konkurentus);
- uzņēmumu apvienošanos un jebkādas citas oficiālas vienošanās, ar kurām uzņēmumi vienojas apvienot spēkus (uz laiku vai vienmēr). Tomēr šādas norises var būt arī likumīgas, ja tās nāk par labu patērētājiem un paplašina tirgu;
- centienus tirgū palielināt konkurenci (liberalizāciju) — tādās jomās kā transports, enerģētika, pasta pakalpojumi un telekomunikācijas. Daudzas no šīm nozarēm agrāk kontrolēja valsts monopoli, un ir svarīgi, lai liberalizācija notiktu tā, ka šiem agrākajiem monopoliem nerodas nepamatotas priekšrocības;
- finansiālu atbalstu uzņēmumiem (valsts atbalstu), ko sniedz ES dalībvalstu valdības. Tomēr šāds atbalsts ir atļauts, ja tas neizkropļo godīgu un netraucētu konkurenci starp dažādu ES dalībvalstu uzņēmumiem un nekaitē ekonomikai;
- sadarbību ar ES dalībvalstu iestādēm, kuru pārziņā ir konkurences lietas (proti, tām iestādēm, kas atbildīgas arī par ES konkurences regulējuma īstenošanu). Tas vajadzīgs, lai ES konkurences noteikumus īstenotu visā ES vienādi.