Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments ir vienīgā eiropiešu tieši ievēlētā institūcija. Parlamenta 751 deputātus ievēl ik pēc pieciem gadiem, un sēžu zālē vietas piešķir pēc politiskās piederības, nevis pēc izcelsmes dalībvalsts. Gandrīz trīs ceturtdaļas ES tiesību aktu pieņem Parlaments un Padome “koplēmuma procedūrā”. Uz konkurences politiku neattiecas šī procedūra.
Parlamenta komitejas, kuru piekritībā ir konkurence
Ir divas komitejas, kurās īpaši aplūko konkurences politikas un patērētāju labklājības jautājumus:
- Eiropas Parlamenta komiteja ECON (ekonomikas un monetārie jautājumi)
Tās kompetences jomas ir ES ekonomikas un monetārā politika, it īpaši konkurences noteikumi un valsts atbalsts uzņēmumiem. - Eiropas Parlamenta komiteja IMCO (iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība)
Tās pamatuzdevums ir apzināt un likvidēt šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībā, kā arī veicināt un aizsargāt patērētāju ekonomiskās intereses.
Eiropadome
Eiropadome, kas pulcina dalībvalstu vadītājus reizi ceturksnī, nosaka Eiropas Savienības politikas vispārējo virzību un prioritātes. Tā nodrošina nepieciešamo impulsu Savienības attīstībai un vispārējās politikas pamatnostādnes.
Eiropadomei līdz ar Eiropas Parlamentu ir nozīmīga loma dalībvalstu un Komisijas priekšsēdētāja izvirzītā konkurences komisāra apstiprināšanā.
ES Padome
Tā ir ES Padome, kas kopā ar Eiropas Parlamentu apstiprina likumdošanas priekšlikumus konkurences un patērētāju aizsardzības jomā.
ES dalībvalstu ministri, kuru pārziņā ir konkurences jautājumi, regulāri tiekas Konkurētspējas padomē.
Eiropas Komisija
Eiropas Komisija gādā, lai ES noteikumi konkurences jomā tiktu piemēroti pareizi.
Līdz ar to tai ir jāuzrauga un vajadzības gadījumā jābloķē:
- pret konkurenci vērsta rakstura līgumi (jo īpaši tipisku karteļu gadījumi)
- gadījumi, kad uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tirgū
- uzņēmumu apvienošanās un pārņemšana
- valsts atbalsts
Lai to izdarītu, Komisijai ir visdažādākās kontroles un sankciju pilnvaras, kas tai ļauj veikt izmeklēšanu, uzklausīt un piešķirt atbrīvojumus. Savukārt valsts iestādēm ir pienākums iepriekš brīdināt Komisiju tad, ja tās plāno kādam uzņēmumam sniegt valsts atbalstu.
No 2004. gada atsevišķas kontroles pilnvaras ir uzticētas dalībvalstīm atbilstīgi procesam, ko mēdz saukt par modernizāciju (Regula 1/2003). Līdz ar to dalībvalstu konkurences iestādes un tiesas var gādāt par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta (iepriekš Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 81. pants) un 102. panta (iepriekš Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 82. pants) piemērojumu.
Komisija, īstenojot konkurences politiku, vienmēr ņem vērā patērētāju intereses.
Lai uzzinātu vairāk par konkrētām konkurences lietām un spēkā esošo likumdošanu, ielūkojieties Komisijas tīmekļa vietnē par konkurenci.
Eiropas Savienības Tiesa
Eiropas Savienības Tiesa ir galvenā tiesu instance ES. Tā garantē konkurences tiesību aktu vienādu interpretēšanu un piemērošanu visā ES.
Gadu gaitā Tiesa ir pasludinājusi daudzus vēsturiskus spriedumus, kuri būtiski ietekmējuši eiropiešu ikdienas dzīvi un palīdzējuši ES tirgū uzturēt nosacījumus, kas nodrošina reālu konkurenci, pateicoties kurai vairāk labas kvalitātes preču un pakalpojumu ir pieejami par zemākām cenām.
Konkurences lietas izmeklē ES Vispārējā tiesa (iepriekš Pirmās instances tiesa). Apelācijas prasības izskata ES Tiesa.
Dalībvalstu tiesas var (un dažos gadījumos tām pat ir pienākums) prasīt Tiesas viedokli par to, kā interpretējamas ES tiesības kādā konkrētā jautājumā.
Eiropas Centrālā banka
Eiropas Centrālā banka ir Eiropas vienotās valūtas eiro centrālā banka. Tās galvenais uzdevums ir uzturēt eiro pirktspēju un tādējādi arī cenu stabilitāti eirozonā. Eirozonā ir 16 Eiropas Savienības valstis, kuras laikā no 1999. gada ir pieņēmušas vienoto valūtu.
Eiropas Centrālā banka regulāri sniedz atbildes uz visdažādākajiem konkurences jautājumiem, kas saistīti ar finanšu sektoru.
Revīzijas palāta
Revīzijas palāta kontrolē maksājumus ES budžetā un ES budžeta asignējumus, kas apstiprināti, lai īstenotu ES politiku.
Tā ir pilnvarota pārbaudīt naudas sodus, kas noteikti uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem lietās, ko izmeklējusi Komisija, ir atzīts, ka tie ir pieļāvuši konkurenci kropļojošu darbību.
Samaksātie naudas sodi nonāk ES budžetā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Šī ir instance, pateicoties kurai arodbiedrības, darba devēju asociācijas un citas grupas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, sniedzot viedokli par ES politiku.
Tajā ir nodaļa, kura aplūko konkurences un patērētāju labklājības jautājumus (Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa nodaļa).
Pašreizējā likumdošana konkurences jomā
Kur atrast spēkā esošo likumdošanu?
- ES konkurences tiesības — pilni teksti
- Informācija — ES konkurences tiesības: varat zvanīt uz bezmaksas tālruņa numuru: 00800 6 7 8 9 10 11 un uzdot jautājumus jebkurā ES oficiālajā valodā vai sazināties ar dienestu EuropeDirect internetā vai pa e-pastu.
Plašāk par konkurences politiku
Sabiedriskās apspriešanas
Lai novērtētu konkurenci kropļojošu rīcību konkrētās lietās, Eiropas Komisija aicina ieinteresētās personas darīt tai zināmu savu viedokli. Katrā izmeklējamā lietā, Komisija apzina ieinteresētās personas, kas var iesniegt savus komentārus.
Par visām savām iniciatīvām konkurences politikas jomā Komisija rīko arī apspriešanas.